Dzīve ar multiplo sklerozi

Ziņa par saslimšanu ar multiplo sklerozi ir informācija, kas liek apstāties. Dienu, kurā tiek diagnosticēta saslimšana, daudzi, droši vien, uzskata par vienu no savas dzīves pagrieziena punktiem. Citiem multiplās sklerozes diagnoze izraisa šoku, bet vēl citiem tā ir informācija, kas nāk kā atvieglojoša atklāsme par simptomu iemeslu. Pat ja diagnoze nākusi kā šoks, ieteicams iegūt pamatinformāciju par pašu slimību, kā arī iespējamiem atbalsta pasākumiem un pakalpojumiem. Svarīgi ir atcerēties to, ka ar slimību nav jāpaliek vienam.  Ir arī citi saslimušie, un atbalsts ir pieejams gan no tuviniekiem, gan šo slimību pārzinošiem speciālistiem.

Multiplā skleroze parasti parādās tieši tajā vecumā, kurā cilvēks plāno nākotni un dzīvo visaizņemtāko dzīves posmu. Prātā var pazibēt domas par to, kas ar dzīvi notiks pēc diagnozes noteikšanas. Kāda būs nākotne, vai nāksies atteikties no plāniem un iecerēm?

Situācija rada saprotamu un dabisku nedrošību. Tomēr ar diagnozes noteikšanu dzīve nebeidzas, un arī dzīves kursam nav jāmainās. Daudzi saslimušie ir stāstījuši, ka viņu priekšstats par šo slimību bija biedējošāks, nekā to atklāja personiskā pieredze.

Diagnozes pieņemšana var prasīt laiku. Taču pakāpeniski dzīve ar hroniskas slimības atnestajām izmaiņām sāk likties normāla, un tiek atrasts arī līdzsvars. Un kādu dienu nākas secināt, ka multiplā skleroze, tāpat kā daudz kas cits, ir tikai daļa no ikdienas dzīves. Slimībai nav jānosaka viss dzīves ritms. Ar paša aktivitāti un rūpēm par sevi joprojām ir iespējams ietekmēt savu labsajūtu.

Svarīgi ir atcerēties, ka multiplā skleroze nenosaka to, kāds ir cilvēks, un tā nenosaka arī dzīves kursu. Neraugoties uz diagnozi, dzīve turpinās. Dažreiz multiplās sklerozes dēļ var nākties ieviest zināmas izmaiņas, piemēram, savos hobijos. Ir labi paturēt prātā, ka svarīgākais ir turpināt kustēties un saglabāt dzīvesprieku, nevis visu darīt tieši tādā pašā veidā, kā agrāk. Atteikšanās no agrākā var būt smaga, taču nereti vienu durvju aizvēršanās atver citas durvis.

Pielāgošanās jeb adaptācijas procesā var būt noderīgi dažādi adaptācijas un rehabilitācijas kursi. Paša baiļu un emociju izskatīšana grupās ir efektīva metode, kas veicina pielāgošanos dzīvei ar slimību. Nepieciešamības gadījumā pielāgošanās kursos var piedalīties vairākas reizes. Sagatavošanos kursos var piedalīties arī ģimene, jo dzīves izmaiņas bieži vien attiecas arī uz ģimenes locekļiem.

Ja pielāgošanās slimībai ir sarežģīta, un ir sajūta, ka dzīvesprieks ir zudis, ieteicams meklēt sarunu terapiju vai citu speciālistu atbalstu. Šie pasākumi palīdz dzīvi saglabāt pēc iespējas nemainīgu. Pēc speciālistu un citu līdzīgā situācijā esošu cilvēku atbalsta saņemšanas parasti viss pakāpeniski noskaidrojas un ikdiena sāk ritēt savu gaitu.

• Uzticamas informācijas iegūšana un sasaistīšana ar personīgo situāciju
• No līdzīgā situācijā esošiem cilvēkiem iegūta spēka un padomu izmantošana, ņemot vērā slimības individuālās iezīmes
• Multiplā skleroze ir individuāla un katrs ar laiku savu slimību iepazīst tuvāk — ir svarīgi uzticēties savai pieredzei
• Izmaiņu pieņemšana, palīdzība un palīglīdzekļi
• Atteikšanās to tā, kas nav iespējams vai rada nevajadzīgus riskus
• Atteikšanās un padošanās atšķirību saskatīšana
• Laika atvēlēšana sev un iespējamam sarūgtinājumam
• Citu līdzjūtības pieņemšana
• Sava prasību līmeņa salāgošana ar savām funkcionālajām spējām
• Zaudētā aizstāšana ar jauno
• Piespiedu izmaiņu atnesto pozitīvo ietekmju pamanīšana
• Nelielu prieku un izdošanās izbaudīšana
• Rūpēšanās par personīgo labsajūtu — slimība gan piešķir tiesības, gan uzliek pienākumus
• Paša nostāja — slimību nevar izvēlēties, bet attieksmi var

Biogen-152359-LV-01-2022