Ar multiplo sklerozi saistītie termini

Aksons

Nervu šūnas izaugums, kas centrālās nervu sistēmas nervu šūnas savieno ar citām organisma daļām. Daļa aksonu ir ļoti gari. Tie ir specializējušies ātrā nervu impulsu novadīšanā lielā attālumā.

Aminoskābe

Olbaltumvielu (proteīnu) sastāvdaļa.

Antiviela

Olbaltumviela, kuru organisma imūnsistēmas šūnas izstrādā, kad tās organismā atklāj svešu olbaltumvielu klātbūtni.

Asimptomātisks

Bez simptomiem vai gandrīz bez simptomiem.

Audi

Anatomiski identisku, līdzīgi funkcionējošu šūnu veidots kopums, piemēram, skrimšļaudi vai taukaudi.

Autoimūna slimība

Slimība, kuras gadījumā organisma imūnsistēma uzbrūk tā paša organisma audiem. Multiplā skleroze un reimatisms ir autoimūnu slimību piemēri.

Blakne

Parasti negatīva, nevēlama zāļu iedarbība.

Centrālā nervu sistēma

Galvas un muguras smadzenes.

Cerebrospinālā šķidruma analīze

Sk. lumbālpunkcija.

Demielinizācija

Mielīna zudums, multiplai sklerozei raksturīgs mielīna apvalka bojājums (mielīns ir nervu šķiedras aptverošo un izolējošo apvalku veidojoša taukviela).

Diagnoze

Diagnoze ir pacienta slimības definīcija, kuru noteicis ārsts. Diagnozi parasti nosaka pēc tam, kad ar dažādu izmeklējumu palīdzību ir izslēgta citu slimību iespējamība.

EDSS

Ar multiplo sklerozi saistītās invaliditātes izvērtēšanai plaši izmanto EDSS sistēmu (Izvērstā invaliditātes statusa skala — Expanded Disability Status Scale), ar kuru 1983. gadā klajā nāca Džons F. Kurckens (John F. Kurtzken). Šajā sistēmā slimnieka funkcionālās spējas novērtē 20 soļos un izsaka ar vērtību no 0 līdz 10. Vērtība 0 norāda uz normālām funkcionālajām spējām, bet 10 nozīmē multiplās sklerozes izraisītu nāvi. Pusei no visiem multiplās sklerozes pacientiem vērtējums pēc EDSS skalas ir 0-5,5.

• 1,0-3,5 — labas funkcionālās spējas, normāla pārvietošanās spēja un nelielas neiroloģiskas atradnes.
• 4,0-5,5 — dažādu pakāpju ierobežota pārvietošanās spēja (nepārtraukta, iešana pa slīpu virsmu uz leju 100–500 m attālumā, bez atbalsta).
• 6,0-7,0 — dažādu pakāpju ierobežota pārvietošanās spēja, iešanai nepieciešams atbalsts (5–100 m).
• 7,5-8,5 — dažādu pakāpju ierobežotas augšējo ekstremitāšu funkcionālās spējas, spēja pārvietoties ne vairāk kā dažu soļu attālumā.
• 9,0-9,5 — dažādu pakāpju ierobežotas smadzeņu stumbra funkcijas. Gultai piesaistīts pacients, dažādu pakāpju ierobežota rīšanas un komunikācijas spēja.

Hroniska slimība

Ilgtermiņa slimība, ko nevar pilnīgi izārstēt.

Iekaisums

Audu reakcija uz bojājumu. Iekaisuma pazīmes ir balto asinsķermenīšu koncentrēšanās un antivielu veidošanās.

Imūnsistēma

Organisma aizsardzības sistēma, vispārīgs nosaukums dažādiem organisma aizsardzības mehānismiem cīņai pret infekcijām.

KIS

Klīniski izolēts sindroms (KIS): hronoloģiski ierobežots, pirmais ar multiplo sklerozi sasaistāmais simptomu posms, kurā atbilstība multiplās sklerozes diagnostikas kritērijiem nav konstatējama.

Klīnisks

Saistīts ar slimnieka ārstēšanu, pacienta izmeklēšanu vai terapiju, vai saistīts ar slimnīcu.

Kognitīvs traucējums

Kognīcija ir psiholoģijas jēdziens, ar kuru apraksta dažādas smadzeņu funkcijas. Piemēram, kognitīvās funkcijas ir atmiņa, uzmanība un koncentrēšanās. Ar multiplo sklerozi var būt saistītas gan pārejošas, gan paliekošas kognitīvas problēmas, kuras dēvē par kognitīvajiem traucējumiem.

Kortizons

Kortizola vielmaiņas produkts. Kortizols ir cilvēka virsnieru ražots hormons, kuram piemīt spēcīga pretiekaisuma iedarbība. Lieto kā zāles daudzu iekaisuma slimību ārstēšanā.

Lumbālpunkcija

Lumbālpunkcija - metode cerebrospinālā jeb mugurkaula smadzeņu šķidruma parauga paņemšanai. Paraugu ņem ar adatu, ko mugurkaula jostas daļā ievada mugurkaula kanālā. Metodi var izmantot arī anestēzijai (t.s. spinālā anestēzija, mugurkaula anestēzija).

Magnētiskās rezonanses (MR) izmeklējumi

Magnētiskās rezonanses izmeklējumi (MRI — Magnetic Resonance Imaging) ir izmeklēšanas metode, kurā attēlus iegūst nevis ar rentgenstaru, bet gan radioviļņu un spēcīgu magnētisko lauku palīdzību. Magnētiskās rezonanses izmeklējumiem ir bijusi liela nozīme smadzeņu pētījumos, kuros ar magnētiskās rezonanses izmeklējumu palīdzību ir iespējams konstatēt pat dažos milimetros mērāmas izmaiņas.

Mielīns

Mielīns ir taukviela, kas veido nervu šūnu izaugumu (aksonu) izolējošo apvalku. Pateicoties mielīnam, nervu impulsi (elektriskie kairinājumi) no galvas smadzenēm ātri nonāk citās ķermeņa daļās, un no tām atgriežas atpakaļ galvas smadzenēs.

Motorika

Kustības, pārvietošanās funkcijas, muskuļu darbība.

Multiplā skleroze (MS)

Centrālās nervu sistēmas slimība (mielīna apvalka rētaudu veidošanās un sacietēšana). Nosaukuma pamatā ir vārdi “daudzas rētas”, kuras norāda uz sacietējumiem, kuri slimības gaitā parādās galvas un muguras smadzenēs.

Neiroloģiska slimība

Slimība, kas ietekmē nervu sistēmu, t.i., galvas smadzenes, muguras smadzenes vai perifēro nervu sistēmu.

Nervu šķiedru apvalks

Nervu šķiedras aptverošs, izolējošs mielīna apvalks, saukts arī par mielīna apvalku. Sk. mielīns.

Nogurums

Ar multiplo sklerozi saistīts nogurums, spēku izsīkums, galējs enerģijas trūkums.

Optiskais neirīts

Redzes nerva iekaisums. Redzes nervs gaismas radīto kairinājumu no acs tīklenes novada uz galvas smadzenēm. Simptomi ir sāpes aiz acs, redzes asuma pavājināšanās, dubultošanās un retos gadījumos aklums. Vairumā gadījumu simptomi izzūd pilnībā.

Paliekošs simptoms

Simptoms, kas nekad neizzūd pilnīgi.

Parēze

Viegla paralīze, muskuļa funkcijas daļējs zudums.

Prognoze

Vērtējums par slimības iespējamo turpmāko attīstību.

Progresējošs

Tāds, kas pakāpeniski pasliktinās. Pastāv divas progresējošas multiplās sklerozes formas: primāri progresējoša multiplā skleroze, kuras gadījumā stāvoklis pasliktinās no paša sākuma, un sekundāri progresējoša multiplā skleroze, kuras gadījumā stāvokļa pasliktināšanās sākas tikai pēc noteikta laika posma.

Proteīns

Olbaltumviela. No aminoskābēm veidots organisma “būvmateriāls”.

Remisija

Atveseļošanās stadija, slimības simptomu mazināšanās vai izzušana.

Rētas

Multiplās sklerozes izraisīti audu sacietējumi nervu sistēmā.

Saasināšanās stadija

Recidīvs, periods, kurā paradās jauni simptomi vai agrākie simptomi pastiprinās. Saasināšanās stadijas laikā slimība (iekaisums) kādā centrālās nervu sistēmas vietā aktivizējas, un simptomi kļūst intensīvāki. Atkarībā no tā, kur infekcija atrodas, katra simptomu cikla simptomi var būt pilnīgi atšķirīgi. Pēc saasināšanās stadijas simptomi mazinās un daļēji vai pilnīgi izzūd.

Simptoms

Slimības izraisīta vai uz to norādoša pazīme. Piemēram, multiplās sklerozes gadījumā bieži sastopami simptomi ir nogurums, redzes nerva iekaisums un muskuļu spasticitāte.

Slimības gaitu palēninošas zāles

Slimības gaitu palēninošas zāles ir zāles, kas aizkavē slimības attīstību, bet to neizārstē.

Spasticitāte

No gribas neatkarīgi pastiprināts muskuļu tonuss. Muskuļu funkciju pasliktināšanās un nespēja kontrolēt muskuļu spēku. Spasticitāte ir novērojama, ja nervu ķēdēs, kas savieno galvas smadzenes ar muguras smadzenēm, ir radušies bojājumi.

Starpdisciplinārs pētījums

Pētījums, kurā ir nepieciešama dažādu zinātnes nozaru zināšanas, un kura mērķis ir iegūt jaunas zināšanas par pētāmo jomu. Piemēram, neiropsiholoģijā ir nepieciešama sadarbība starp neiroloģijas un psiholoģijas speciālistiem.

Trīce

Trīce vai raustīšanās.

1. AboveMS, https://www.abovems.com, skatīts 10.2021
2. Latvijas Multiplās sklerozes asociācija. http://mslapa.lv/site/30148, skatīts 10.2021

Biogen-152362-LV-01-2022