Multiplās sklerozes simptomi

Daļai multiplās sklerozes pacientu viens no slimības simptomiem ir sāpes. Sāpes multiplās sklerozes pacientiem ir tikpat bieži sastopama parādība, kā pārējā populācijā, taču tās var būt spēcīgākas. Sāpju pamatā var būt centrālās nervu sistēmas vai paaugstināta skeleta-muskuļu sistēmas noslodze. Sāpes var būt dedzinošas, durošas, smeldzošas vai griezošas. Bieži vien slimnieks vienlaicīgi var izjust vairāku veidu sāpes. Centrālās nervu sistēmas sāpes var izpausties jau agrīnā slimības stadijā un tās parasti pastāv ilgu laiku. Dažreiz sāpes ir jūtamas tikai saasināšanās stadijās.

Kognitīvie simptomi  ir domāšanas, problēmu risināšanas, atcerēšanās un plānošanas traucējumi. Raksturīgi kognitīvie simptomi ir arī koncentrēšanās, kā arī  jaunu zināšanu un prasmju apguves grūtības. Kognitīvās grūtības var izraisīt nogurumu un garastāvokļa pasliktināšanos.

Muskuļu vājums bieži vien ir viens no pirmajiem multiplās sklerozes simptomiem. Muskuļu vājums ir tipisks simptoms cilvēkiem, kas ar multiplo sklerozi slimo ilgāku laiku. Muskuļu spēka samazināšanās parasti ir pakāpenisks process, no kura muskuļi diemžēl neatgūstas. Muskuļu spēka samazināšanās var izpausties, piemēram, kā pirkstu mobilitātes samazināšanās vai vispārēja muskuļu pavājināšanās. Spēka zudums biežāk ir novērojams kājās, nevis rokās.

Nervu sistēmas bojājumi var izpausties arī kā muskuļu stīvums jeb spasticitāte. Tie var būt arī spēka samazināšanās sekas. Visvieglākajos gadījumos spasticitāte var izpausties kā saspringti muskuļi, bet smagākajos gadījumos — kā sāpīgi un nekontrolēti krampji.

Neprognozējamais un progresīvais multiplās sklerozes raksturs var ietekmēt garastāvokli. Ieilgusi nomāktība var novest līdz depresijai, kas atņem spēku un ietekmē kognitīvās funkcijas, piemēram, atmiņu, izturību un iniciatīvas spēju. Multiplās sklerozes slimniekiem risks saslimt ar depresiju ir lielāks nekā vidēji populācijā.

Nepieciešamības gadījumā par garastāvokļa pārmaiņām ir jārunā ar ārstu vai multiplās sklerozes ārstniecības speciālistu. Svarīgs atbalsts multiplās sklerozes slimniekiem ir arī sarunas ar psihologu. Dažreiz izkļūšanai no apburtā loka ir nepieciešama ārēja palīdzība.

Viens no visbiežāk sastopamajiem multiplās sklerozes sākotnējiem simptomiem ir redzes nerva iekaisuma izraisīta redzes pasliktināšanās, kas parasti skar tikai vienu aci. Redzes nerva iekaisums izraisa dažādas pakāpes redzes traucējumus, neskaidru redzi vai pasliktina kontrasta izšķirtspēju un krāsu redzi. Pieskaršanās pie acs vai tās grozīšana var izraisīt sāpes. Redzes nerva iekaisums pakāpeniski mazinās, un vairumā gadījumu redze atjaunojas pilnā apmērā.

Seksa nozīme dažādiem cilvēkiem ir ļoti atšķirīga, bet bieži vien sekss ir svarīga dzīves un pāra attiecību daļa. Ir multiplās sklerozes slimnieki, kas var saskarties ar to, ka slimība dažādos veidos apgrūtina seksuālo dzīvi, un to, ka šīs problēmas parādās arī slimības agrīnajos posmos. Multiplā skleroze var izraisīt dzimumdzīvi apgrūtinošus simptomus vai netieši ietekmēt gan seksuālās vēlmes, gan pāra attiecības kopumā. Ja nervu kanālos rodas bojājumi, traucējumi var rasties arī impulsu pārvadē starp galvas smadzenēm un dzimumorgāniem. Ja impulsu pārvade nenotiek pareizi, orgasma sasniegšana var kļūt neiespējama.

Multiplās sklerozes skartām sievietēm var būt nepietiekams maksts mitrums, kas var apgrūtināt vaginālo penetrāciju. Šādām sievietēm var būt arī grūtības sasniegt orgasmu. Taustes traucējumi var samazināt maksts un klitora jutību. Savukārt ar multiplo sklerozi slimojošiem vīriešiem var rasties grūtības ar erekciju un tās ilgumu. Var būt vērojamas arī orgasma sasniegšanas grūtības, vai arī orgasms var nenoslēgties ar ejakulāciju.

Multiplās sklerozes skartiem vīriešiem un sievietēm var mazināties arī interese par seksu. Dzimumtieksmi un dzimumspēju komplicētā veidā kopīgi kontrolē dažādi galvas smadzeņu nervu centri un nervu kanāli, kā arī hormoni. Dzimumtieksmi var samazināt arī citi apstākļi, piemēram, pazemināta mundruma pakāpe vai vienkārši stiprs nogurums. Muskuļu spasticitāte, t.i., stīvums vai muskuļu vājums var arī apgrūtināt atsevišķu mīlēšanās pozu izmantošanu.

Ar multiplo sklerozi saistīta palēnināta zarnu motorika un pastiprināta ūdens absorbcija var izraisīt aizcietējumu, kas multiplās sklerozes slimniekiem ir bieži konstatējams simptoms. Aizcietējums rodas, ja vēders iziet mazāk nekā trīs reizes nedēļā, un ja zarnu satura izvadīšana jeb defekācija prasa vairāk pūļu nekā pierasts. Aizcietējumu ārstēšanā svarīgi aspekti ir regulāras kustības, regulāra un pietiekama šķidruma uzņemšana, kā arī šķiedrvielām bagāts uzturs. Dažreiz multiplā skleroze var izraisīt arī neregulāru patvaļīgu/neapzinātu zarnu satura izvadīšanu (anālo nesaturēšanu). Zarnu trakta problēmas var ārstēt ar zālēm.

Daudzi multiplās sklerozes pacienti saskaras ar koordinācijas problēmām, piemēram, pirkstu veiklības zudumu un neveiklību, ko izraisa samazināta muskuļu mijiedarbība. Šie simptomi bieži ir saistīti ar funkcionāliem traucējumiem, piemēram, roku trīci. Līdzsvara traucējumi ir arī viens no visbiežāk sastopamajiem multiplās sklerozes simptomiem, kas īpaši izpaužas saistībā ar slodzi vai karstumu.

Vēl viens bieži sastopams simptoms ir taustes izmaiņas, un, piemēram, durstoša sajūta pirkstu galos vai pēdās. Var tikt novēroti arī citi tipiski traucējumi, piemēram, taustes pavājināšanās, paaugstināts jutīgums. Var būt novērojama arī pieskaršanās izraisīta dziļa pretīguma sajūta.

Nogurumu bieži raksturo kā nomācošu spēku izsīkumu un enerģijas trūkumu, kas var izpausties gan fiziskas un garīgas piepūles kontekstā, gan arī rasties bez jebkāda īpaša cēloņa. Nogurums var būt jau pirms slimības diagnosticēšanas, un daudzi multiplās sklerozes pacienti to var izjust kā visgrūtāko un visvairāk traucējošo simptomu.

Multiplās sklerozes slimnieku izjustais nogurums bieži vien ir izteiktāks nekā tas nogurums, ko izraisa miega trūkums vai fiziskā aktivitāte. Nogurums var ierobežot darbspēju, kā arī negatīvi ietekmēt dzīves kvalitāti. Nogurumu pastiprina fiziskā slodze, stress un augsta temperatūra. Simptomus var mazināt atpūta un ķermeņa atdzesēšana.

Tas, ka šis simptoms ir “neredzams”, bieži var izraisīt pārpratumus. Citi cilvēki slimniekam var maldīgi piedēvēt vienaldzību, iniciatīvas trūkumu un slinkumu. Ilgstošs nogurums var ietekmēt arī garastāvokli. Drūms noskaņojums vai depresija atspoguļojas vispārējā pašsajūtā un motivācijā. Tomēr nogurums un depresija ir divi dažādi simptomi.

Urīnpūšļa darbības traucējumi, piemēram, palielināts urinēšanas biežums vai apgrūtināta urīnpūšļa iztukšošana, multiplās sklerozes slimniekiem ir sastopami bieži. Urīna nesaturēšanas cēlonis var būt arī nepietiekama urīnpūšļa muskulatūras saraušanās. Precīzāka vērtējuma saņemšanai iespējams jāvēršas pie urologa.