Multiplā skleroze un fiziskās aktivitātes

Fiziskās aktivitātes var izmantot, lai veicinātu personas fizisko, garīgo un sociālo veselību un uzlabotu funkcionālās spējas. Norādes, saskaņā ar kurām multiplās sklerozes pacientiem būtu jāizvairās no fiziskajām aktivitātēm un jāierobežo ikdienas pārvietošanās, ir novecojušas. Fiziskās aktivitātes ir svarīga labsajūtas uzturēšanas daļa.

Fiziskās aktivitātes ir svarīga labsajūtas uzturēšanas sastāvdaļa, un regulāru fizisko aktivitāšu pozitīvā ietekme ir, piemēram:

• uzlabota izturība,
• uzlabots muskuļu stāvoklis,
• mobilitātes saglabāšanās,
• kaulu nostiprināšanās,
• paaugstināta asinsspiediena novēršana,
• veiksmīga ķermeņa masas kontrole,
• nokrišanas riska mazināšanās,
• labāks garastāvoklis un uzlabota miega kvalitāte,
• paaugstināta noturība pret stresu un spēja koncentrēties,
• nospiestības un depresijas mazināšanās.

Lai gan ar fiziskajām aktivitātēm slimību nevar izārstēt, tās palīdz uzturēt funkcionālās spējas. Skaidrojot fizisko aktivitāšu nozīmi, pastāv tendence akcentēt tieši fizisko ietekmi. Tomēr nedrīkst aizmirst, ka fiziskās aktivitātes ir svarīgas arī garīgajai labsajūtai. Fiziskās aktivitātes palīdz novērst domas no ikdienas dzīves, dod pozitīvus piedzīvojumus, sniedz izdošanās sajūtu, nomierina un pat kalpo kā ceļš uz sadzīvošanu ar slimību.

Fiziskās aktivitātes un kustības pozitīvi ietekmē veselības stāvokli, savukārt to trūkums atstāj negatīvu ietekmi. Veselības stāvokļa jēdziens aptver fiziskās dimensijas, kas ir saistītas ar veselību un funkcionālajām spējām. Veselības stāvoklis ietver: aerobo darbspēju, skeleta-muskuļu sistēmas stāvokli, motorisko formu un ķermeņa uzbūvi.

• Aerobā darbaspēja raksturo elpošanas un asinsrites sistēmas stāvokli. Visvairāk izmantotā aerobās spējas mēraukla ir maksimālais skābekļa patēriņš.
• Skeleta-muskuļu sistēmas stāvoklis ietver muskuļu spēku, muskuļu izturību un mobilitāti. Pirmajiem diviem no minētajiem faktoriem ir svarīga loma fiziskās darbspējas uzturēšanā, un tos var uzlabot ar regulāriem vingrinājumiem vingrošanas zālē vai mājās. Piemēram, mobilitāti var uzlabot, nodarbojoties ar jogu vai ūdens aerobiku. Vissvarīgākais mobilitātes saglabāšanas veids ir stiepšanās vingrinājumi.
• Motoriskā forma galvenokārt nozīmē līdzsvaru un ķermeņa kontroli kustībā.
• Ķermeņa uzbūves jēdziens ietver kaulu stiprību, taukaudu un taukus nesaturošo audu daudzumu, kā arī taukaudu sadalījumu organismā. Visi trīs minētie elementi ir cieši saistīti ar fizisko aktivitāti: regulāras fiziskās aktivitātes stiprina kaulus un novērš lieko ķermeņa masu.

Fiziskās aktivitātes būtiski nepastiprina multiplās sklerozes simptomus. Simptomi var īslaicīgi pastiprināties, taču tas nav bīstami. Parasti stāvoklis pēc fiziskās aktivitātes pārtraukšanas ātri atjaunojas. Ir vairāki simptomi, kurus ar fiziskajām aktivitātēm var mazināt, taču ir arī simptomi, pret kuriem fiziskās aktivitātes nepalīdz. Simptomi, kurus ir iespējams mazināt ir, piemēram, nogurums, muskuļu vājums, spasticitāte, līdzsvara noturēšanas grūtības, elpošanas traucējumi, urīnpūšļa un zarnu trakta darbības traucējumi, kā arī depresija.

Regulāras, vieglas un mērenas slodzes fiziskās aktivitātes aizsargā arī no infekcijām. Infekcijas saasina multiplās sklerozes simptomus, un latentas vīrusu un baktēriju izraisītas infekcijas var nostrādāt kā slimības saasināšanās stadijas palaidējfaktors. Regulāras fiziskās aktivitātes, rūpes par higiēnu un daudzveidīgu uzturu ir infekciju profilakses pamatā.

Ar pietiekami efektīvām fiziskajām aktivitātēm ir saistīta arī ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, kas var izraisīt multiplās sklerozes simptomus. Lai gan tas var šķist labs iegansts izvairīties no fiziskajām aktivitātēm, ir jāpatur prātā, ka laba fiziskā forma uztur labu noturību pret karstumu. Lai novērstu karstuma radītu kaitējumu, var izmantot kādu no šīm metodēm: pietiekama šķidruma uzņemšana pirms fiziskajām aktivitātēm un to laikā, vēsa duša pirms fiziskajām aktivitātēm, fiziskās aktivitātes dienas vēsākajā laikā, labi vēdinātas telpas un fizisko aktivitāšu periodiskums, piemēram, to sadalīšana vairākās daļās vienas dienas ietvaros.

Lai saprastu, kādas fiziskās aktivitātes būtu ieteicamas, cilvēkiem, kas slimo ar multiplo sklerozi, tāpat kā citiem cilvēkiem, kas nodarbojas ar fiziskajām aktivitātēm, ir jāvēro sava organisma reakcija. Fiziskās aktivitātes, kuru laikā notiek ieklausīšanās savā organismā, ir daudz noderīgākas nekā pārmērīga slodze. Ikvienam vajadzētu iemācīties atpazīt brīdi, kad organisms vēstī par atpūtas un pārtraukumu nepieciešamību. Attiecībā uz fiziskajām aktivitātēm, īpaša situācija vienmēr ir slimības saasināšanās stadija. Sākoties slimības saasināšanās stadijai, fiziskās aktivitātes īslaicīgi pārtrauc, un, kad saasināšanās stadija ir beigusies, pakāpeniski atsāk. Fizisko aktivitāšu atsākšanu ieteicams apspriest ar ārstējošo ārstu, jo īpaši pēc smagas saasināšanās stadijas.

Cilvēkam, kurš nodarbojas ar fiziskajām aktivitātēm, ir jāpievērš uzmanība veselīgam uzturam un pietiekama šķidruma daudzuma uzņemšanai. Urīnpūšļa funkciju traucējuma gadījumā daudzi cilvēki samazina šķidruma uzņemšanu, taču tas var pastiprināt urīnpūšļa iekaisuma risku. Lai novērstu infekcijas, ieteicams uzņemt vismaz divus litrus šķidruma diennaktī — vairāk dienas laikā un mazāk vakarā.

Ja fizisko aktivitāšu veikšanas motivācija zūd, var noderēt šādi desmit motivētāji:

• jaunu fizisko aktivitāšu veidu izmēģināšana un sava veida atrašana,
• pastaigas ar suni,
• fizisko aktivitāšu pieredzes apmaiņa ar citiem cilvēkiem,
• rehabilitācija, kuras ietvaros fiziskās aktivitātes vada un tām motivē kvalificēts fizioterapeits,
• fizisko aktivitāšu dienasgrāmatas uzturēšana,
• fiziskās aktivitātes grupā,
• ierīču un palīglīdzekļu, piemēram, aktivitāšu reģistrācijas aproces iegāde,
• tuvinieku atbalsts un līdzdalība,
• reālisms, kā arī savas fiziskās formas un kustību spējas pieņemšana, arī vaļasprieku pielāgošana pēc vajadzības,
• pareiza informācija par to, ka fiziskās aktivitātes multiplās sklerozes slimniekiem ir piemērotas.

Ieteicams iepazīties ar fizisko aktivitāšu grupām. Pēc vēlēšanās var iepazīties arī ar dažādiem fizisko aktivitāšu palīglīdzekļiem. Piemēram, neraugoties uz līdzsvara traucējumiem, braukšanu ar velosipēdu var turpināt, aprīkojot velosipēdu ar atbalsta riteņiem.

1. AboveMS, https://www.abovems.com, skatīts 10.2021
2. Latvijas Multiplās sklerozes asociācija. http://mslapa.lv/site/30148, skatīts 10.2021

Biogen-152361-LV-01-2022