Diagnoze un prognoze

Diagnoze balstās uz neiroloģisku izmeklējumu kompleksu, kas ietver personas agrāko simptomu un slimību analīzi un citus izmeklējumus, piemēram, izmeklējumus ar magnētiskās rezonanses metodi un cerebrospinālā šķidruma analīzi. Atsevišķos gadījumos slimība jau ir sākusies, pirms pacients ir konstatējis pirmos simptomus. Nav arī nekas neparasts, ka magnētiskās rezonanses izmeklējumos konstatē vairākas ar slimību saistītas izmaiņas, lai arī pacients simptomus ir pamanījis tikai vienu reizi. Agrīnas diagnostikas priekšrocība ir iespēja ietekmēt multiplās sklerozes progresu. Multiplās sklerozes ārstēšana jāsāk pēc iespējas agrīnā stadijā, kad ir lielākas iespējas ietekmēt slimības attīstību.

Multiplās sklerozes diagnozi nenosaka, pamatojoties uz viena atsevišķa simptoma esamību, laboratoriskā vai magnētiskās rezonanses izmeklējuma rezultātu— to nosaka, ņemot vērā vairākus simptomus un izmeklējumu rezultātus. Nosakot diagnozi, svarīgākā papildu izmeklēšanas metode ir magnētiskās rezonanses izmeklējumi. Ar to palīdzību iespējams konstatēt centrālajā nervu sistēmā notiekošo izmaiņu izkliedi un sekot šo izmaiņu iespējamam pieaugumam laika gaitā.

Mūsdienās multiplās sklerozes diagnozi nosaka atbilstoši 2017. gadā atjauninātajiem Makdonalda (McDonald) kritērijiem. Lai varētu diagnosticēt multiplo sklerozi, ir jāizslēdz vairākas citas iespējamas slimības un jāvar konstatēt remitējošus, t.i., laiku pa laikam izzūdošus un izkliedētus lokālus slimības perēkļus centrālajā nervu sistēmā. Ir reizes, kad ir nepieciešami citi izmeklējumi, un diagnozes pārbaudes nolūkā izmeklējumi dažreiz ir jāatkārto. Pateicoties atjauninātiem diagnosticēšanas kritērijiem, daudziem pacientiem multiplo sklerozi ir iespējams diagnosticēt agrīnākā stadijā.

Pirmais solis multiplās sklerozes atklāšanā vai tās pastāvēšanas izslēgšanā ir klīniskie izmeklējumi. To gaitā ārsts uzdod jautājumus par simptomiem un problēmām, kuru dēļ persona ir vērsusies pie ārsta. Ārsts veic arī neiroloģiskus izmeklējumus un pārbauda, piemēram, personas refleksus, tausti un koordināciju.

Magnētiskās rezonanses (MR) izmeklējumi ir svarīga papildu izmeklēšanas metode multiplās sklerozes diagnosticēšanai.  Magnētiskās rezonanses izmeklējumus izmanto, lai atklātu multiplai sklerozei raksturīgās izmaiņas centrālajā nervu sistēmā. Multiplās sklerozes diagnozi nenosaka, pamatojoties uz viena atsevišķa simptoma esamību, laboratoriskā vai magnētiskās rezonanses izmeklējuma rezultātu— to nosaka, ņemot vērā vairākus simptomus un izmeklējumu rezultātus.

Smadzeņu magnētiskās rezonanses izmeklējums (angliski: MRI) ir viena no multiplās sklerozes monitoringa metodēm. Magnētiskā rezonanses izmeklējumi multiplās sklerozes aktivitāti uzrāda jutīgāk nekā saasināšanās stadijas monitorings. Pēdējos gados pieejamas ir kļuvušas vairākas jauna veida zāles, kuras ir paredzētas multiplās sklerozes ārstēšanai, un terapijas attīstības gaitā ir pieaugusi arī magnētiskās rezonanses izmeklējumu nozīme zāļu iedarbības monitoringā. Ar iegūto attēlu palīdzību terapijas efektivitāti var novērtēt labāk nekā izmantojot tikai klīniskus izmeklējumus. Tomēr magnētiskās rezonanses izmeklējumos konstatētās izmaiņas ne vienmēr ir saistītas ar multiplās sklerozes simptomiem, un lēmumi par terapiju vienmēr ir balstīti uz vispārējās neiroloģiskās situācijas rūpīgu izvērtējumu.

Ja domājat par magnētiskās rezonanses izmeklējumu nepieciešamību slimības monitoringā, konsultējieties ar savu ārstu.

Tie ir paraugi, kurus izmanto, lai diagnosticētu multiplo sklerozi vai izslēgtu tās pastāvēšanu. Analīzei nepieciešamos cerebrospinālā jeb muguras smadzeņu šķidruma paraugus iegūst ar lumbālās punkcijas metodi. Ar adatas palīdzību iegūtā cerebrospinālā šķidruma parauga analīze atklāj, vai pastāv centrālās nervu sistēmas iekaisuma pazīmes.

Multiplā skleroze parasti parādās tieši tajā vecumā, kurā cilvēki plāno savu nākotni un vada visaktīvāko dzīves posmu. Daudzi cilvēki domā: "Kas tagad notiks ar manu dzīvi un manu nākotni?" Tā ir doma, kas, protams, var radīt nedrošību. Daudzi cilvēki vēlas zināt, kāda veida multiplā skleroze tieši viņus ir skārusi. Vai slimība ir recidivējoši-remitējoša vai lineāri progresējoša, vai slimību var novērtēt kā vieglu, un vai jau agrīnā stadijā pastāv nopietnu simptomu risks.

Diemžēl slimības sākuma stadijā neviens nevar precīzi pateikt, kas ir sagaidāms. Gan slimības veids, gan tās stadijas un simptomi katram cilvēkam ir atšķirīgi. Šodien multiplās sklerozes ārstēšanai ir pieejamas vairākas terapijas, kas kombinācijā ar atbilstošu dzīvesveidu palīdz dzīvot normālu dzīvi. Par prognozi ieteicams runāt ar ārstniecības personālu.

1. AboveMS, https://www.abovems.com, katīts 10.2021
2. Latvijas Multiplās sklerozes asociācija. http://mslapa.lv/site/30148, skatīts 10.2021

Biogen-152362-LV-01-2022