Multiplā skleroze un darba dzīve

Slimības simptomu ietekme uz darbspēju izpaužas individuāli. Multiplās sklerozes agrīnajā posmā darbspēja var pasliktināties. Kad ir atrastas piemērotas zāles un notikusi pielāgošanās dzīvei ar slimību, darbspēja parasti paaugstinās un daudzus gadus darba dzīve var turpināties ierastajā veidā. Lai turpinātu darbu, darbspējai nav jābūt simtprocentīgai, un daudzi multiplās sklerozes slimnieki nostrādā līdz pensijas vecumam. Svarīgākais ir atrast līdzsvaru starp dažādiem darbspēju ietekmējošiem faktoriem. Tas var prasīt darba un tā apstākļu pielāgošanu faktiskajai darbspējai. Spējai strādāt svarīga ir arī darba motivācija un labs darba vietas mikroklimats.

Slimībai progresējot, simptomi var izmainīt spēju strādāt, un atbilstoši tam darba vietā var būt jāīsteno kādas izmaiņas un pielāgošanas pasākumi. Vairumā gadījumu darbspēju un darba pienākumu pildīšanu var atbalstīt ar salīdzinoši nelielām izmaiņām. Svarīgi faktori ir, piemēram, kvalitatīva multiplās sklerozes terapija, kā arī rūpes par savām funkcionālajām spējām un labsajūtu. Var izpētīt, vai darba apstākļos ir kādi faktori, kas varētu pastiprināt nogurumu. Noderīgi apstākļu pielāgošanas pasākumi var būt, piemēram, iekštelpu temperatūras pazemināšana vai darba laika pielāgošana. 

Mērķis ir nodrošināt, lai katrs multiplās sklerozes slimnieks spētu turpināt darba dzīvi pēc iespējas ilgāk.

Darba devējs var nodrošināt arodveselības aprūpi darba ņēmējiem. Daudzi darba devēji sniedz brīvprātīgus arodveselības pakalpojumus.

Ja rodas grūtības izpildīt darba pienākumus, jāsazinās ar arodveselības speciālistu. Darba apstākļu noskaidrošanai arodveselības speciālists vajadzības gadījumā var apmeklēt arī darba vietu.

Saprātīgas darba vides pielāgošanas izmaiņas ir tādas izmaiņas, kas darba devējam nerada lielas izmaksas. Tās var būt, piemēram, dažādas darba laika izmaiņas, lielāks pārtraukumu skaits, uzlabota pieejamība, ergonomiskāki instrumenti vai palīglīdzekļi, kā arī iekštelpu gaisa dzesēšana. Darba devējs katrā atsevišķā gadījumā var pieņemt lēmumu par palīglīdzekļu iegādi vai izmaiņu ieviešanu.

Izmaiņas var būt:

• elastīgi darba laiki,
• papildu pārtraukumi,
• atpūtas vietas izveide,
• tiešsaistes darba atļauja,
• darbvietas pārvietošana uz mierīgāku/vēsāku vietu,
• pārvietošanās iespēju uzlabošana,
• darba instrumentu un nepieciešamo palīglīdzekļu iegāde, lai atvieglotu darbu dienā pēc zāļu terapijas.

Ir labi, ja darba vieta ir informēta par darbinieka slimību, taču tiesību aktos nav noteikts pienākums pastāstīt par slimību darba devējam. Tomēr informēšana par slimību var novērst pārpratumus. Par multiplo sklerozi nav jāziņo arī, pretendējot uz jaunu darbu, ja vien tas neiespaido darba pienākumu pildīšanu attiecīgajā darba vietā. Tomēr arodveselības speciālistus par slimību ir ieteicams informēt, piemēram, saistībā ar jauno darba pienākumu izpildes pārbaudi.

Katram pacientam pašam ir jāizlemj, vai par slimību pastāstīt savas pašreizējās darba vietas vadītājiem vai darba kolēģiem. Tomēr bieži vien par to ir ieteicams pastāstīt, jo tas darba vietai un darba kolēģiem ļauj sniegt labāku atbalstu, lai kolēģis spētu tikt galā ar saviem darba pienākumiem. Piemēram, nogurums vai iespējamas koncentrēšanās un atmiņas grūtības var radīt pārpratumus, un iespējamās medicīniskās aprūpes vai rehabilitācijas slēpšana var prasīt daudz spēka.

Ja ir pieņemts lēmums informēt darba vietu par savu saslimšanu ar multiplo sklerozi, vajadzētu nogaidīt līdz brīdim, kad pats slimnieks par to spēj runāt mierīgi.

1. Latvijas Multiplās sklerozes asociācija. http://mslapa.lv/site/30148, skatīts 10.2021
2. AboveMS, https://www.abovems.com, skatīts 10.2021
3. Darba likums. https://likumi.lv/ta/id/26019-darba-likums, skatīts 10.2021

Biogen-152359-LV-01-2022